pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

dažas dienas

nav pagājis īpaši daudz laika, kopš pēdējā sauksim viņu tā skricelējumu, kur dabūju komplimentu, vienu gan tikai, bet dabūju, ka man tā neko sanāk rakstīt, teicu, gan, ka daudz pie tā vēl jāstrādā, un jābeidz mētāties no domas uz domu un jāuzraksta viens sakarīgs raksts, nevis tik daudz sīkas domas vienā teikumā, ka neviens tāpat neko nesaprot, protams pie labiem vārdiem dabūju klāt, ka ''šaubos, vai kādam tas interesē'' un man aizrāfīja ka neesmu vienu cilvēku pieminējis, bet uz mani jau nevar apvainoties (ilgi) bet par pirmo, tad jāsaka godīgi katru rakstu regulāri izlasa pāris desmit cilvēciņu, kādam kāda interese ir, bet ne jau aiz intereses es rakstu, bet aiz mūzas un vienkārši tāpat kādam kaut ko pateikt! ;)
          tas laikam bija ievads! :D kāds sanāca nezinu, spriediet paši! - Jā! kāpēc es šodien rakstu, pēdējā laikā kaut kas īsti nav kārtībā, protams šoreiz ne par skriešanu, kaut gan arī tā drīz būš jāpiemin, jo kāds ir pieteicies uz iespējams lielākām orientēšanās stafetēm
skatit laikam var sākt ar 1:10 bet īsumā komandā neatceros 10 vai 7 laikam 7cilvēki un komandas parasti ir ~2000 un visus reizē palaiž mežā, bet jā ne par to, šogad esmu pieteicies, nekas neatliks kā sākt trenēties, ja ar skriešanu problēmas domāju, ka nebūs, tad problēmas būs ar kartes lasišanu, jo nebūšu to darījis vairāk vai mazāk kā divus gadus! :(  bet jau par sportu tēmu sāku, par negatīvi, kopš esmu atpakaļ Londonā nenotiek gandrīz nekas pozitīvs, un nesaprotu, kas tam ir par iemeslu, pārstrāde? nogurums? karma? skaudība? par pārstrādi, nevarētu sūdzēties, jo tā nejūties, kā arī noguries? karma? - itkā sliktu nevienam neko neesmu izdarījis! par skaudību gan varētu padomāt, ka kādam kas nepatīk manā pārāk vieglprātīgā dzīvē, kā man teica ''Tu pārāk daudz spēlējies'' iespējams šie vārdi ir taisnība, bet iespējams ..... nezinu ar ko sākās bet izšāva man mašīnai ''air bag'' protams ne bez manas palīdzības, bet nekas nopietns tas nebija, vismaz ne lai izšautos air bags! mana mašīna nu jau otrā nedēļā ir remontā! (ilgākais laiks papīri, ne roments) esmu palicis bez sev tik mīļā auto, kurš man vairāk vai mazāk ir kopš esmu Londonā, bet tā jau tikai mašīna, vakar vakarā kolēģim gadījāš čē pē katrā ziņā kaut kas nav! ne jau tikai ar mani, bet vispār, kaut kas kaut kur notiek ne tā kā tam būtu jānotiek! bet pietiek ar negatīvo
                  šo dienas, vai arī vispār kopš atbraucu uz londonu pēc atvaļinājuma pozitīvākais, kas varēja notikt notika šodien kāds cilvēks šodien pasmaidīja un tā sajūta, kad Tu ar mazu nieciņu spēj likt kādam pasmaidīt, ir tik sasodīti patīkama, ka vairāk tajā brīdī nekas nešķiet svarīgāks par to, lai otram cilvēkam būtu labi! un tā ir lielākā vērtība - vismaz pēc manām domām!
                   bet nu atpakaļ pie darba, ceru, un zinu, ka tā jābūt šomēnēs man būs ļoti daudz darba dienas, bet gan jau paspēšu sarūpēt vēl kādam, kādu pārsteigumu - tas noteikti ir to vērts! tāpēc atkārtošos līdz jums apnikšu - pasmaidam - tas ir to vērts! :))

pārāk pozitīvs - PALDIES - tas nebūs labi, kādam būs jāraud! (tā man omīte bērnībā teica) tagad smagākais, prasās pēc dziesmas, bet tik daudz pa galvu jaucas, ka nespēju izvēlēties - piekāst, lai iet šītā (vārdi ir klausāmi)

Nav komentāru: