piektdiena, 2013. gada 6. decembris

mazliet aizķēra

sveiki, sveiki, sveiki! kas vēl nav sapratis, kas šeit notiek tad īsumā varu pateikt, ka rakstu visu kas man uz sirds un attiecīgā brīdī, par cik tikko runāju ar labu draugu (sportistu, kurš ir arī izlasē) kādā nav nozīmes tad šis raksts būs par mūsu jauko federāciju - kādu, tas cits stāsts šoreiz vairāk par prasībām pret sportistu.
                 bet pirms tam esmu mazliet sakartojies savu galvu nezinu, vai domas par kaut ko to ir sakartojusas mani, vai kas cits, bet peksņi no kaut kurienes radusies mūza, laikam jau ka atsakies no tā kas Tev nav nepieciešams ir vieglāk dzīvot! un ticiet vai nē, bet esmu sācis mazliet trenēties, šoreiz vairāk vai mazāk uz grīdas ar paklājiņu, bet pavisam, pavisam drīz šķiet būšu arī gatavs doties laukā un sākt kustību, vismaz psihaloģiski! jo celis no vingrojumiem sāp labi, bet tas šķiet arī ir uz labu, kā nekā kārtībāi jābūt! un vasara jau sāk iekrāsoties kārtīgā sportiskā noskaņojuma un jautra laika pavadīšanas krāsās! paldies cilvēkiem, kas vēl uzklausa mani un ieklausās, un parakstās uz manām neprātībām! starpcitu izskatās, ka dzimšanas dienu pavadīšu Lv, bet jāsaka godīgi mežā, iespējams pat divos, jo pieredze ar karti būš jāapgūst 3 dienās 5 treniņ sacensībās!
                Labi bet nu atpakaļ pie tēmas, par ko gribēju vispār rakstīt, - par cik sevi par sportistu nevaru nosaukt un nekad neesmu saucis, jo vairāk par kaut kādu muļķošanos to nenosauksi, lai kādas arī kādreiz nebūtu bijušas vēlmes, veselība un traumas dara savu, ok neprofisionalitāte dara savu bet galvenais lai tas ko tu dari, sagādā sev prieku! un ja vēl padodas, tad vispār eleganti! man ir ja godīgi vairāki draugi, kas saistīti ar izlasi, kādā no sporta veidiem, un kuri sevi gandrīz var nosaukt par sportistiem, protams ne profesionāļiem, jo sports nav viņu maizes darbs, taču viņi ar to nodarbojas ļoti daudz. tikko beidzu sarunu ar vienu no vieņiem, man jautājums bija ko saka federācija?! viņa atbilde ''oi, kāda jēga tev no nometnēm, ja skrien pa 100 vietu tagad'' - mazs ieskicējums, viņš ir puika, kurš ar savu darbu ticis izlasē, Latvijā noteikti ir starp top5 bet gadi viņam ir maz, un vēl nav izaudzis, visi skatās tikai uz to ko viņš var attiecībā pret tiem vīriem kas šajā sportā ir ar pieredzi un gadiem un kuri ir nobrieduši neviens neskatās, kādi ir viņa rezultāti salīdzinājumā ar šiem čaļiem kad viņiem bija viņa vecums! man mazliet uzvelk federācijas attieksme pret cilvēku (sportistu) ka no viņa gaida visu uzreiz, ir taču jānosprauž mērķi un jāsaprot ko no kura var gaidīt attiecīgā situācijā, protams piekritīšu ir talanti, kas var jebko jebkur, bet mums latvijā tādu noteikti nav ar mūsu sistēmu, vai pareizāk sakot bez jebkādas sistēmas! vienīgais ko mēs visi gribas ir rezultāti, bet mēs neredzam to darbu kas tiek ieguldīts, to mērķi uz ko iet sportists, dažam merķis ir noskriet vienus mačus un beigt kā stāram neieguldot sevī darbu ilgtermiņa un neattīstoties, bet dažs sev nospraudis mērķi būt labam pēc konkrēta laika posma, kad tas vissvairāk būs nepieciešams un mazajos mačos nebūt stāram, lai no tevis to nesāk prasīt katru reizi, un līdz ar to iznīcināt talantu jau pašā sākumā! jo šim talantam jau ir jāaug ne tikai fiziskim, bet arī garīgi un psiholoģiski, jo lai vāi ko kurš teiktu, es šā vai tā saku, ka vairāk kā 70% ir galvā, lai ko Tu arī darītu! nu tā mazais aizkaitinajums ir izlikts uz papīra, šajā gadījumā monitorā! un šis teksts vairāk domāts un attiecas uz gados jauniem puikām/meitenēm (sportistiem)
                  bet nu laiks pienācis manam treniņam mazliet jāpārvar slinkums un guļus uz paklājiņa! :P aizej un izskusties arī Tu, sajūta PĒC TAM noteikti būs vienkāršī fantastiska, procesa laikā tā tas varētu nebūt, bet ja noķer procesa laikā, tad jau esi level up par pārējiem! ;) ja ej uz mērķi, tad ej līdz galam, lai cik man būtu sūdīgs raksturs, ar visām tām izrietošām sekām padoties es negrasos nekad, lai ko tas maksātu! ;)
                  kārtējais skircelējums gatavs, kādam cerams noderēs cerams kādam būs motivācija vismaz vienu reizi kaut ko padarīt, vai tikai aizdomāties ka varbū vajadzētu, vai arī saprast pretējo, ka nu ir laiks mest mieru! un varbūt jādara tas kas sagādā prieku! ;) bet galvenais - nostādi sevi kā nr1 un nekad nenoliec sevi, vakar saņēmu ne foršu atbildi par mācībām, ceru, ka vairāk tā nebūs :P un pasmaidi :)

Nav komentāru: