kā jau ziniet bija doma skriet pirmo pusmaratonu kaut kad septembra beigās, ja nemaldos 29.09.2013 9:00 bet beidzas ar to, ka pirms pusmaratona nebiju skrējis pēdējās 4 nedēļas un 1 nedēļu pirms domāju mazliet sagatavoties, ko arī darīju, bet ar tik smagu treniņa plānu, kas bija pat man par smagu - ka rezumē domas galvā daudz un dažādas, kā piemēram viena no tām, ka esmu vēl ļoti vājš psiholoģiski, pat pārāk vājš, un pie tā ir daudz jāstrādā. pēčāk viss protams izvērtās pavisam negaidīti, jo pa lielam biju gatavs, vismaz morāli pievarē 21km bet atnāca negaidīta ziņā, ka dažu iemeslu pēc mēs nepiedalamies (iemesli ir un paliek pie manis un tam nav nozīmes) tāpēc savā ziņa izspruku no skriešānas, jo vairāk par notipināšanu es noteikti nebiju spējīgs, kau pēc šī notikuma nolēmu sākt trenēties, protams, kas man nav izdevies, jo darbs, - zinu atrunas, celis - ari protams atrunas, un slinkums - lūk šo nezinu ka atrisināt, bet lielākais ir motivācijas trūkums, vienkārši viņas nav. un tad viena meitene/sieviete, teica, ka atsūtīs man grāmatu
un ticiet vai nē atsūtīja! :D izlasīju ievadu un sapratu, ka laikam mazliet saistās ar mani, vai arī pareizi teikt visiem kas skrien, kaut grāmatā par skriešanu un maz, bet doma ir! un lai cik slinks es būtu un grāmatas nelasu, tad divu dienu laikā (kurās jāstrādā 12h) esmu izlasījis pusi no šīs grāmatas, šodien atvēru 198lpp kas pat man ir liels pārsteigums ka es viņu lasu! bet jāatzīst, ka šī grāmata mani aizrauj, varbūt vienkāršī neesmu līdz šim atradis sev interesēšas un interesantas grāmatas, lai viņas lasītu. un ļoti ceru, ka tiekot līdz beigām tikšu arī pie motivācijas, jo īpašī jaunu jau neko es tajā grāmatā neizlasu, kā lietas ko esmu ļoti daudz teicis, ka viss ir galvā nu redzēš ar ko grāmata beigsies! bet to, ka labākais skrējējs aiz sevis neatstāj pēdas ir pietiekami laba motivācija! ;) nav man doma kļūt par skrējēju un nevienam neko negrasos pierādīt, bet sev un priekš sevis kustēties gribās, un ir vēlme atrast to sajūtu, kas bija pirms kāda laika, kad skriet sagādāja baudu, tieši tā pat kā grāmatas galvenajiem varoņiem, arī es vēlos atgūt to sajūtu, kad skrieni un nedomā neparko citu un nejūtu neko, kas ir apkārt! tā kādreiz bija tik ellīgi laba sajūta, un kā es bieži saku visiem, ''neej skriet tāpēc ka jāiet, bet gan tāpēc, ka vēlies! ;) un saprotu arī ka es esmu viens no tiek kam nekādas treniņu programmas vai plāni nav vajadzīgi esmu tik labs cik mana galva, un šobrīd viņa ir švaka! :P gribi vai nē, bet viss ir galvā! ;)
protams neatteikšos no izaicinājuma šogad mēģināt sevi sakārtot un piespiest mazliet, un līdz ar to kļūt kaut nedaudz psiholoģiski spēcīgākam,
un ja tas izdosies, tad tā jau ir vairāk ka uzvara! ;)vēl varu pačukstēt, ka šī mēneša beigās sākšu ko jaunu ko nekad neesmu darījis, ko? - ceļošanu, pirmā sarakstā Portugāle, aizbrauksim un apskatīsimies, kā tas ir! šoreiz ne pilnībā viens, jo Portugālē jau sagaidīs (ceļa biedrs) bet nākamreiz domāju došos kur viens. cik zinu no dzīves jāņem ko viņā dod un kamēr vēl dod! ;) kā sacīt piekāst visiem rāmjiem kāds man kādreiz prasīja kad es sev sākšu dzīvot, tad ja šobrīd lasi, tad varu mēģināt nu jau apmēram sākt sniegt atbildi jo ir vīzija ka sākot ar 2014 gadu es to sākšu darīt, un ļoti ceru, ka tā arī būs! ;)
rezumē - šoreiz mazliet savādāks, vai sacīt jāsaka neierastāks raksts, bet dažādību vajag! bet ko es jums varētu pateikt, riskējiet un nebaidieties zaudēt, jo godīgi sakot šai pasaulē nav ko zaudēt, bet kā sacīt jāsaka un no sacītā vadoties katram jau savas dzīves vērtības! ;) viss nav tik melns kā viņu mālē! ;)
pasmaidam! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru