tā 24.marts.. no tās dienas pieminēšanas vērts varētu būt pasākums, ka sačakarēju celi un līdz pat 1o.o5 nebiju skrējis, bet nu visu pēc kārtas! turpināju savu kurjera darbu un vācu sodus. marta beigās pārvācāmies uz jaunu dzīves vietu, tad 18.o4 es beidzot saņēmu savu ''private hire driver licence'' un nu var teikt, ka esmu Vip drivers! :D un beidzot šeit ieliksim šo dziesmu!
kas vēl nezināja esmu Londonā un strādāju arī šeit! ja jautāsiet vai ir labāk kā LV atbildēšu privāti, :D viens gan skaidrs, savā dzīvē gandrīz neko nenožēloju, jo viss ko esmu savārijis, mani ir novedis līdz šim brīdim, un ja šajā brīdī es spēju pasmaidīt, tad viss ir smuki! ;) jo kā vienā dziesmā dzied, ''beigas visiem vienādas''
labi, kas tālāk, pēc kāda laika atkal pārvācos un nu jau dzīvojam mājā! :) kādu laiku braukāju par šoferi, un audzēju masu, līdz vienu dienu kārtējo reizi ieeju http://www.endomondo.com/home un nevaru saprast, kā viņai tas izdodas? un no tā mirkļa man radās motivācija vēl lielāka. protams, man bija bail iet skriet, jo arī ceļojumu uz LV ieplānoju datumos tādos, kur nav nevieni mači, lai nebūtu kārdinājums piedalīties. un paldies Fin puikam par paciņu ko man sagādāja pašlaik lieku vainu uz to, ka mans celis turas kopā! :) jap kur es paliku, pie motivācijas, tā arī aizgāju skriet, nomocīju 8km psr ātrumu nerunāsim, jo tāda nebija! kamēr skrēju celis jutās pat gandrīz labi, bet kad beidzu un gāju uz mājām kāja vienkārši lupatā, nodomāju nu visa mana skriešana ir norakstīta, bet tad, nākamajā dienā atkal, ''gribi, negribi jāiet skriet'' un tā es nomocīju 9km, un lija lietus, vismaz man tā škita! nākamajā dienā ļoti cerēju, ka atbraucot mājās no darba ieejot endomondo redzēšu, ka neviens nav skrējis, tā arī bija :)) man par laimi, tā es tiku pie brīvdienas! nākamajā dienā doma mazliet pārbaudīt izturību 1h skrējiens! lēni un mierīgi, kas izdevās pirmajos 3km kaut gan skrēju mierīgi arī atlikušo distanci, laiks krita ar katru km, tā arī 1h piemocīju 12km :D arī pēc šīs reizes, celis neizteica nekādus protestus, nākamajā rītā gan bija mazliet grūtāk iesākt iet, bet dzīves sīkumiņi, tad divas brīvdienas no skriešanas, par cik arī motivācijai nav laika skriet katru dienu, tad nolēmu atpūsties arī es, protams, līdz šodienai, kad jau naktī zināju, ko šodien darīšu sastādīju savas dienas plānu pirmo reizi mūžā, (iespējams palieku vecs) šodienas pirmās dienas daļā uzdevums lēns skrējiens uz 2h sākumā domāju esmu Idiots, ka man nekad tas neizdosies, jo nekad dzīvē to nebiju darījis, skrējis 2h, sākums atkal pirmie 3km smagi, tad kādus 8km noturēju vienādā ātrumā pareizāk sakot jau neko neturēju vienkārši skrēju un dzenāju mušas no sevis, jo bija garlaicīgi nākamie 6km atkal nosmests no laika un bet tik un tā viegli skrienas, nekādu emociju un iesvdis nebiju pat līdz 22km pēdējie 4km tika veikti viss ātrāk, ko es nekad nesaprātīšu, kā var noskriet 19km un pēdējos noskriet vēl ātrāk. bet prieks, ka nemainot sevī neko ātrums pats auga, bet sajūtas tādas pašas kā pēc pirmiem 5km! :) jāatzīstas, ka pēdējo km vienkārši mocīju tas bija kā klikšķis, zināju jau pēc pirmās stundas, ka noteikti izdosies noskriet 23km ja šādi turpināšu, bet tad pēc 22km vienkārši viss pazūd, spēks un nevaru pakustēties, un jāsāk piespiesties! kājas sāku just ap 17km ka mazliet sāk muskuļi piedzīties, bet tas vieglo skriešanas sajūtu un piepūli lielāku neprāsīja
nu tā kaut kā! citi maksā naudu par katru noskrietu km un piedalās sacensībās, bet es labāk izvēlos paskriet pa parku un uzlādēties tā! jāatzīst, ka šis laikam ir mans pirmais noskrietais pusmaratons kaut gan tāds nebija mērķis pirms gāju skriet, un kur nu vēl domas par rezultātu, jo galvenais man šobrīd ir ķert labās sajūtas, ko man dod skriešana un kamēr man vēl viņā to dod! :) 1:45:54 = pusmaratons! Bostana mēs tuvojamies!
ceru, ka kādam šim skricelējums noderēs un atkal palīdzēs uzzināt ko jaunu par mani, kā man iet, un ko daru! par LV ir plānā ceļiem uztaisīt magnētisko rezonasi un aizdoties pie daktera, lai pastāsta kas man tur iekšā notiekas, vai atkal neesmu ko izārdījis, un tad varbūt uz ziemu sariktēt kājas, lai ar jaunu gadu var sākt trenēties Bostonai, izaicinājums ir un paliek izaicinājums un es nekad nespēju ateikt! tāpēc puika sāc trenēties! Es nepadošos! :P
par dziesmu beigās?! lai iet šitā ilgu laiku man viņa nesaistīja bet tad noskatījos video klipu un man viņa sāka saistī un sāku dzirdēt arī viņu pa radio jo līdz tam viņu biju vienkārši laidis gar ausi! Paldies arī Tev par šo dziesmu :)
mazais ierakst atkal tapis un nu līdz nākamai reizie, ceru ka gaidīsiet!
p.s tāpat zinu, ka gaidiet! ;)
p.s.s Smaidam, dzīve ir to vērta un nepiemirsti, Tev viņa tikai viena!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru