svētdiena, 2016. gada 24. jūlijs

Kur milzu kalni liekas mazi

      Ar atvainošanos laikam nesākšu, ka tik ilgi klusēts, kā sacīt jāsaka, blogs vairs neesot stilīgi, un nejūtos vainīgs ka neesmu sen neko ierakstījis - vēl nedaudz un divi gadi, kas noticis pa šo laiku? kāda starpība - ''tas taču ir dzīve'':D
        Bet šoreiz laikam vairāk par vienu avantūru, kuras ideja radās jau pagājušā gadā, Igaunijā orientēšanās sacensību laikā, kad pēkšņi uzpeldēja buklets, par  SOW 2016 
īsumā, tās ir Šveices sešdienas - protams orientēšanās sportā. un tad nu pēc pāris mēnešiem arī pieteicāmies šim pasākumam.  Protams doma tad vēl bija, ka vajadzētu kaut nedaudz bet sagatavoties šim pasākumam, bet jo vairāk pasākums tuvojās, jo vairāk sapratu, ka braukšu atpūsties un kaut ko iemācīties, jo pieredze ārzemēs ir vienlīdzīga ar skaitli 0 :) tāpēc katrs km kas tiks veikts šveicē, būs vērtīga un neatsverama mācību stunda!  un kā jau nopratāt, aizbraucu uz šveici fiziski nekāds.
        par cik sacensību pirmā diena ir 7diena, tad lidojam 6dien - jautrība sākās jau lidostā, kur degvielas noplūdes dēļ mūsu reisu atcēla par 1:30h bet vai dēļ tā bēdētās, un kā sacīt jāsaka, ''gaisā neviens vēl nav palicis'' :) starpcitu Lidojam uz Itāliju Bergamo lidostu,

 tālāk otrais šķērslis, mašīna ir iznomāta, tikai lapā kas izdrukāta, nav ne mazākās norādes, kurā kompānijā! :D nepaiet pat 30min un tas tiek noskaidrots, tad nu jāmēģina dabūt auto - ko tādu redzēju pirmo reizi, 30min bija telefona saruna ar operatoru, kura vēl mācās, un ļoti intensīvi mēģina mums pārdot apdrošināšanu, uz kuru neparakstamies, jo kas gan var noiet greizi :P (neticēsiet, nekas arī nenogāja greizi) :D dabūjam auto, sapērkam daudz, daudz ēdiena, jo Šveicē, tas ir uz pusi dārgāks un dodamies uz mūsu mājvietu  mazliet vairāk par 3h un esam galā, tagad uzdevums saprast norādes, jo jāatrod māja kurā dzīvojam, pieejam pie pirmās mājas un saprotam, ka tā nav īstā, mums vajag māju nr18 ejam tālāk un meklējam sadalamies un atrodam nr14 nr16 bet nr18 nav, klīstam un meklējam! :D beigu beigās nāk apgaismība, ka jāmeklē mājas vārds, un nr18 ir dzīvoklis :D lai gan cik jocīgi nebūtu tā arī nesapratu kas tie par cipariem uz mājām! :( un  lai gan ir tumša nakts, saprotam ka abās pusēs mūs ieskauj lieli kalni un skats no rīta noteikti būs superīgs


un tā tas arī bija, tas morālais pacēlums un smaids līdz ausīm neparko spēj atsvērt, to sagurumu un bezspēku sevī! īsas brokastis un dodamies uz pirmās dienas centru, protams ne bez aizķeršanās, bet esam galā! pirmā dienā 10km un 385m kāpums, ko īsti vēl nesapratu! :D par karti - iespējams vieglākā diena, ja salīdzina ar tām kas vēl sekoja, lai gan kļūdījos uz 10kp, jo varēsiet redzēt tālāk atverot ''pirmā diena''un tur būs katras dienas karte un mans gps ceļs, varu teik, ka pieļautā kļūda bija pieredzes trūkums, jo kp leģenda ir ieplaka, un biju galvā iedomājies ko man vajag redzēt, gps var redzēt ka jau ejot kp noeju viņam pāris m garām un tas tikai tāpēc, ka es biju iedomājies ieplaku kā ieplaku, nevis bedri, kurā aug mazas egles, kur apakšā paslēpts kp, un tur nu paliek manas pirmās 4min izskrienot distanci, esmu mazliet vīlies, jo visu atlikušo distanci veicu bez lielām kļūdām, ja ne šī kļūda, tad pirmās dienas rezultāts būtu krietni labāks 31/79  lai gan fiziski domāju, ka man te nav ko darīt, jo tiklīdz bija kalns tā nekas cits neatlika kā tajā kāpt, jo spēka jau paskriet nebija, lielākais kāpums no 12 uz 13kp bija 155m Tu vienkārši kāp un neredzi kalnam galu :D bet jāatzīst, ka mērķis šajās sacensībās bija tikt labāko 30-niekā jo grupa kurā pieteicos skaitās otra stiprākā, un arī 82 pieteikumi, liecināja, ka viegli tas nenāksies, lai gan no pieteiktiem dalībniekiem nepazīstu nevienu uzvārdu izņemot divus Andis Cāns un Didzis Vīksne :D un klusais mērķis bija tikt labāko 20-niekā, jāatzīst, ka no 6dienām, vērtē tikai piecas, vienu sliktāko atmet, katru dienu iegūst koeficentu līdera laika dalot ar savu.. un te arī mana pirmā diena  kur ir karte un mans ceļs.
           otrā diena - lai gan distance vidējā un tās garums 4.1km taču kāpums 205m un līdz staram 1.8km ar kāpumu 160m protams pieredzes trūkuma dēļ uz startu devos tik cik tam bija paredzēts laiks, kā rezultātā 5min pirms starta ierados starta vietā, bez elpas, un ticiet vai nē, bet 1kp jau atkal ir jāsrien kalnā! :D tiesa, es izmantoju iešanas metodi praktiski līdz pat 4kp lai gan distanci veicu praktiski bez nevienas lielas kļūdas uz garo etapu es atkal zaudēju 2min tāpat kā pirmā dienā, un tas lēnām pierāda tikai latvijā jau piedzīvoto, ka nespēju ieraudzīt garo etapu izdevīgo variantu :( un protams arī fizisko kondīciju taču šodien jau rezultāts labāks 19/80  lai gan koeficients praktiski tāds pats kā pirmā dienā, par ko man īstenībā bija prieks, jo tas jau mazliet liecināja par stabilitāti, tiesa priekšā vēl 4dienas un te arī otrā diena  karte ar gps ceļu.
       trešā diena - pareizi, pēc otrās dienas puikām nebija miera un gribēja uzkāpt kalnā, tiesa pusi kalnu es uzvedu un tad nu iegājām azartā un beigu beigās uzkāpām 2230m v.j.l


ar ko likās ka trešā dienā paskriet nebūs iespējams, jo pastaiga diezvai nāks par labu. tātad trešās dienas karte :O visa karte ir dzeltenā krāsā, ar horizontālēm un akmeņiem :D laikam jau lieki teikt, ka tādā kartē skrienu pirmo reizi.. uz staru kāpumu laikam nav vērts pieminēt, jo tas atkal ir vairāk kā 100m :D distance ir 7.8km ar 330m kāpumu, ieraugot ka jāskrien 7.8km kas tad tas var būt? bet zinot ka tā ir garā distance un uzvarētāju laiku prognozē 55-65min tad tas neliekas vairs maz! :D jāatzīst, ka distanci veicu bez kļūdām, jau atkal, protams, ja iešanu uzskata par kļūdu, tad man tādu bija daudz! :D taču pašam bija prieks par veikto distanci un tas arī galvenais, ka saproti, ka izdarīji tik cik varēji! protams garā etapā kārtējās zaudētās 2min liek padomāt, taču to paglabāju kā mājas darbu latvijā ar ko būs jāstrādā! 26/81 un trešo dienu koeficients ir praktiski nemainīgs :)) kas pierāda stabilitāti.. un te arī apbrīnojamā kartē  trešā diena un gps ceļs un laikam jau lieki minēt ka augstums bija sākot no 2200m.v.j.l
               nākamā diena brīvdiena, lai gan puikas izvēlējās doties kalnos, kur 6h veica 15km es jau pirms braukšanas zināju ka beidzot nedarīšu neko vienkārši atpūtīšos, ko arī darīju un iesāku skatīties vienu seriālu! :D bet beidzot izbaudīju dienu nedarot pilnīgi neko!
              cetrutā dienā distancē karte viss kas bija iepriekšējās dienās tikai salikts kopā! 7.2km 280m kāpums, bet jāatzīst, ka arī orientēšanās ziņā sliktākais sniegums, daudz mazu kļūdu un bakstīšanās, kas pašam nenesa gandarījumu pēc distances, un tā drausmīgā bespēka sajūta, itkā brīva diena atpūties, taču bezspēks nenormāls iespējams augstkalnē nodzīvotās dienas beidzot lika par sevi manīt,  jo tik augstu, tik ilgi vēl nebiju bijis sacensību režīmā, un pirmās četras sacensību dienas par siltumu un saulīti nevarēja sūdzēties - zilas debesis un karstums neizturams, neatceros kad Latvijā ejot uz startu no manis tecētu sviedri! šeit arī ceturtā diena netīrā distance ar manu gps ceļu 20/79 vieta šķiet laba, taču koeficients ir nedaudz sliktāks kā pirmās trīs dienas :(
              piektā diena - uz sacensību varam doties kājām, jo mums mājiņa ir 900m no pacēlāja, kas uzved uz sacensību centru, šodien beidzot sola lietu, jā BEIDZOT jo man tik ļoti patīk skriet pa lietu :) aizejot uz pacelāju rinda nežēlīgā, nostāvot 15min saprotam ka uz priekšu neesam pavirzījušies, un te pēkšņi saka, visi kam starts ir agrāk par 11:30 drīkst iet bez rindas! man starts bija 11:23 :D tad nu beidzot tikām augšā, tiesa ātri pārģēbties un soļot uz startu, jo ejot tas prasīja ap 40min un vairāk kā 400m kāpumu :D lai gan distance 4.4km un 180m kāpums pirms pašas distances jau esi veicis veirāk kā paša distance! :D un šeit tas arī atsaucās uz pirmo kp kur nezinu ko domādams nelasīju karti un atstāju 3min, tiesa atlikušo distanci veicu bez nevienas kļūdas un pat pieklājīgā tempā jo bija apmācies un taisījās uz lietu, un es beidzot arī izskrēju pa sniegu, tiesa tikai 100m bet tas skats, ka kp ir ieplakā pie akmens, kur viss ir vienā sniegā ir fantastisks :) (bildes nav) :P un lietus sākās uz pēdējiem 2kp par ko es biju dikti laimīgs, jo kad ieraudzīsiet karti sapratīsiet, akmeņi, akmeņi, akmeņi, un te arī jāatzīst, ka tomēr pieļāvu vēl vienu kļūdu, skrienot uz pēdējo kp biju iedomājies ka man vajag citu kp nr, pieskrienu pie sava kp sktos 133 paskatos leģendā man vajag 127 nesaprotu, kur esmu, nāk sieviete, pasaku ka šeit 133, viņa priecīga, prasu kur esam, viņa rāda savā kartē kp skatos, bet manā kartē taču tas pats, paskatos vēlreiz leģendā, un saprotu, ka 127 bija iepriekšējais kp un man vajag 133, tā nu 30sek aiztecēja, taču ar sacu sniegumu un teikšu atklāti fizisko kondīciju biju apmierināts ja ne vien tās divas kļūdas uz pirmo un pēdējo kp, tiesa tādu pašu kļūdu kā es uz pēdējo kp nepieļāvu tajā dienā es viens, kādam tā maksāja 10min :P bet no kļūdām mācās, tiesa labāk no citām kā no savām, bet ja kļūdas abi vienlaicīgi? :O :) tiesa prieks par labi veikto distanci bija īss, jo neilgi pēc mana finiša paziņoja, ka slikto laika apstākļu dēļ rezultāti tiks anulēti, jo lija ietus, un migla/mākoņi bija tik biezi, ka brīžiem distancē nevarēja redzēt vsairāk par 15m. bet prieks, par savu sniegumu tik un tā palika, jo pēc vakardienas rugtuma šis mazliet atkal ļāva pasmaidīt un skatīties ar smaidu uz pēdējo dienu. lai vai kā uz to brīdi biju 10/57 taču anulētie rezultāti nozīmēja ka kopvērtējumā tiks vērtētas 4 no 6 dienām, bet te jums piektā diena karte ar gps ceļu.
             6dienā, vai arī pēdējā diena - šoreiz uz startu varēja doties skriešus no mājas jo tas bija nepilnu 2km atālumā, distance gan 7.4km ar 360m kāpumu, kas bija otrs lielākais šajās noskrietās dienās! tiesa, biju noskaņiejies iet līdz galam, jo iepriekšējās dienas skrēju kaut nedaudz bet ar rezervi, jo taupot savas potītes, kas brīnumainā kārtā spēja izturēt šo slodzi, un analizējot splitus var redzēt, ka daudz laika zaudēju skrienot lejā no kalna, kur arī biju piesardzīgs, jo katru dienu apvidu dažādība, lika būt piesardzīgam, īpaši otrā dienā, kur bija mellenāji ar apakšā akmeņiem un plaisām, kur pēkšņi pazūd kāja! un tāda kājas pazušana par laimi man beidzās bez lielām traumām. tātad atgriežamies pie sestās dienas, apvidus? iespējams līdzīgs kā latvijā, tikai protams ar diezgan labām horizontālēm :D distanci iesāku ātri, jo sapratu ka šodien visu vai neko, pēc pirmām 10min līderim zaudēju 1min pēc 20min 2min un tā tas turpinājās līdz pat 40min. šodien beidzot visus kalnus centos atstrādāt, un to var redzēt arī beidzot splitos, kur kalnu etapos zaudēju krietni mazāk laika kā iepriekš uz distances otru pusi seko dažas mazas bakstīšanās kp rajonos, taču jūtu, ka beidzot sāk vērties un varu paskriet, tad nu beigās palielinu ātrumu, kas protams atmaksājas ar 2min rupju kļūdu uz priekšpēdējo kp, taču saprotu, ka visu distanci esmu veicis diezgan tīri un ātrā tempā, tāpēc varu būt apmierināts, jo kā saka, ''augstāk par savu pakaļu neuzleksi'' 19/77 kā arī sestā diena karte un gps ceļš.
           sestās dienas sniegums ļāva kluso mērķi par 20-nieku īstenot un tā arī notika kopvērtējumā izcīniju 20.vietu Šveices sešdienās!





tagad atpakaļ realitātē, darbs, darbs, darbs.

taču noteikti esmu kaut ko iemācījies, vai tas man noderēs turpmāk orientējoties, vai kaut kur citur to rādīs laiks :P
    un kā vienmēr tās āšās idejas tās labākas, paldies par kompāniju, kurai nebija divreiz jāprasa vai braucam! vai šādu ideju atkārtošu vēl kādu reizi nezinu, taču ja nepiedāvāsi neuzzināsi! ;) tāpēc tiekamies mežā - un ne tiekai :P :)

pirmdiena, 2014. gada 29. septembris

London City Race

Laikam jau mazam ievadam jāsaka, ka sen neesmu rakstījis! :( 

Pirmais lielais paldies D.Vīksnem, kuram pēc mana izteiktā piedāvājuma nevajadzēja vairāk par 40min, lai pieteiktos un nopirktu biļetes uz Londonu. bet mazliet par pašu pasākumu nosaukums - vismaz maz atgādina pilsētas sprintu, un kādu gan vēļ pasākumu var uztaisīt Londonas centrā? uz to arī gatavojos (garīgi, jo fiziski, biju paskriet max 7 reizes.) kad publicēja distanču garumusm biju pārsteigts, 7.1km hmm - sprints laikam nesanāks! 
                      Pētot dalībnieku sarakstu skaidrs, ka neesam vienīgie latvieši esam 5. vismaz mūsu izvēlētā grupā men open, jo uz men elite galīgi mums nav pa spēkam (pašlaik) kā mēs ar Didzi sakam, galvenais jautri pavadīt laiku! :) ''just fun'' skatot start listi skaidrs viens, mans 4min kandikaps no Didza neko labu nesola - man! :D bet nu visu pēc kārtas. 
                   ir piektdiena, un ielido Didzis, par cik viņš liels puika un man vēl mazliet jāpabūst darbā, tad viņš smuki atceļo pats līdz pašai Londonai. pēčāk vakarā parastais ceļš uz mājām un sarunas līdz pusnaktij! :) 6diena iesākas ar to, ka neviens negrib mosties bet ir taču mazliet ekskursija jāuztaisa pa Londonu 






 īsa foto reportāžā no 6dienas, kā mēs nospriedān Londona naktī ir tīra simpātiska! :) reizes 3 smukāka. nu ir 7diena klāt un sacensību diena. ierodamies tā jau daudz par ātru un ir tīri pavēs, nosalstam, un dodamies uz startu.





Seit var iepazīties ar karti kas pēc pirmā uzmetiena nekas sevišķi sarežģīts. Distance - splitus neesmu pētījis, taču sākums lai gan mierīgs, taču jābūt bija labi, jāatzīst ka jau uz 2kp veiksme bija ar mani, jo Londona virs nav ne Cēsis, ne Rīga šeit vairāk vai mazāk orientēšanās notiek vairākos līmeņos, ar ko es īsti negribēju sastrādāties, jāātzīst, ka arī Didzis teica, ka bija kad nesaprata neko! :D uz 4kp, skrienot pa pazīstamu vietu iekritu un aizskatījos, noskrienot liekas 40sek :@ pēčāk jau jau likās vairāk vai mazāk vienkārši līdz nācās saskarties ar daudzstāvu māju kompleksu, kas izveidoti 3līmeņos un ej nu saproti kur tur jāskrien, jāatzīst, ka kopumā bija Labi, esmu vairāk kā apmierināts, jo fiziski, paskriet nebija iespējams un orientēšanās ziņā pilsētas karti rokās nebiju turējis ļoti sen. jāatzīst, ka distance pati par sevi bija interesanta, itkā vienkāršā, un tad ieliek mazu āķīti ar ko bija gana. vēl paspēju distances laikā izbraukt ar liftu, ko daru pirmo reizi distances laika! :) rezultāti ir apskatāmi šeit Didzis veiksmīgi finišēja 11.pozicijā, jāatzīst ka viņš muļķīgi kļūdījās uz 2min, es finišēju 29.vietā, īsti augstāk par 20.vietu iespējas nebija! :D mūsu grupā uz startu izgāja 94.dalībnieki no kuriem finišu sasniedza 90 dalībnieki. pieredze nenoliegšu laba, katram iesaku pamēģināt startēt kur citur ne tik viņu ierastajā apvidu vai zināmā vietā! :)

oks, pietiks drukāt, kā man atkal jau saka, ko es Te par eseju rakstu! ;) veiksmi


otrdiena, 2014. gada 21. janvāris

mazliet savādāķ...

šoreiz ne par skriešanu meitenēm vai domām, bet paņemšu vienu konkrētu gadījumu iz manas dzīves notikumiem pēdējā mēneša laikā!

ir 29.12.2o13 pirmsvētku sajūta - ok sajūtas nekādas, taču strādāju, piezvanu vienam cilvēkam un runājos ar viņu, piezīme - runāju caur austiņu, protams viņu čakarējot utt. (braucu ar mašīnu) pēkšņi no aizmuguras policijas busiņs, ar sirēnām, domāju jāpalaiž, bet nē šie tur mani? :O es nesaprotu par ko, sarunu beidzu un austiņu no auss izņemu! policista kungs jautā vai zinot, kāpēc es esot apturēts? man protams ne mazākās nojausmas! es esot runājis pa telefonu rokās to turot! mēģināju protams paskaidrot ka tā nebija, bet viņš esot redzējis, - un es LOSIS protams pat iedomāties nevarēju ka menti mani dēļ austiņas apturēja, un izņēmu viņu ārā! :@ labi, sods paliek sods 100mārciņas pluss 3soda punkti, lieki teikt, ka private hire driver licenci atņem no 6punktiem un šie dzēsas 3gadus un lieki piebilst, ka 3puktus var dabū arī par ātrumu un luksafora sarkano gaismu, un vēļ liekāk teikt, ka Londonā pārkāpumus fiksē kameras un radari ja pārbrauci pie sarkanā un policista kungs Tevi nepieķēra nemaz nenozīmē, ka sods Tevi nesagaidīs pēc 2nedēļām pasta kastītē, un laikam vēļ lieki teikt ka es nedēļā pavadu 72h pie auto stūres! ;)
          Te sākas jautrība, saprotu, ka sodu esmu pelnījis, jo cik vien neesmu skype atbildējis operatoriem, apstiprinājis darbus un vadījis adreses navigācijā braucot pie stūres (it kā normāli) bet 9mēnešus biju ticis sveikā, līdz ar to sapratu, ka šoreiz labāk nekasīšos un uz tiesu savu taisnību pierādīt neiešu, jo grēkojis jau esmu šā vai tā! tas viss sīkums, tagad doma, samaksāt! (policista kungs tik piemin 7dienu laikā ierodos policijas iecirknī ar tiesībām rokās) pēc pāris dienā dodos uz vietējo policijas iecirkni rezumē slēgts! dienas iet jāstrādā arī visu laiku, nākamajās brīvdienās atkal dodos uzpolicijas iecirkni rezumē slēgts, dodos uz nākamo tunāko slēgts, (biju uzvilcis sporta čības un pārvietojos skrienot) labi dodos tālāk pilsētā tur man pasaka, mēs esam city nevis metropolitan labi dodos un isto, 8km no mājām, tur man pasaka, ka man bez tiesībām vjag arī lapu uz kā tiesības atnāca, kad sūtīja pa pastu (anglijā tas plastmasas gabals ko jūs sauciet par tiesībām nav ne s...a vērts svarīgs ir papīrs) tagad es to zinu! :D un protams man šī papīra nebija, rezumē skrienu mājās un dodos uz atkal nu jau tuvāko nākamo iecirkni! (atvērts) atdodu tiesības, papīru un policista kungs pasaka nomaksasi sodu dabūsi tiesības 2-6nedēļu laikā nav bēda āttri dodos uz banku ieskaitu naudu kontā un vakarā tūliņ samaksāšu! - rezumē ievadiet 16 ciparu nummuru, skatos to kvīti man tāda nr nav! :@ zvanu visur pēc kārtas līdz mani ar kādu savieno, ar savu lauzsto angļu valodu izlocu tik tālu ka man jāzvana uz 101 - policijas tel nr! protams zvanu tur, tur saka ka tādu info nedod, lai eju uz policijas iecirkni! (policsta kungs nebija aizpildījis kvīti līdz galam, kad savāca no manis tiesības!) cik dusmīgs es biju un vēljoprojā es esmu nevariet iedomāties :D paiet divas nedēļās dodos uz policijas iecirkni (šõdien) dabūt to nr, lai varu samaksāt, aizeju, šis pārsteigts kā nav? :O kamēr izstāstu ko kas un cik, šis meklē, beigās nospļaujās un iedod man tel nr, kur man jāzvana un jāprasa, ok viens solis uz priekšu nodomāju - atnāku mājās zvanīšū, rakstu nr, un nesaprotu, kas ir pēdējie cipari 88, 89, 98,99 ta pie velna, sāku visu no gala, zvanu kur jāmaksā online līdz mani ar ko savieno, šie saka zvani 101 es jau smejos! saku jūs jau man to pagājušõ reizi teicāt un esmu iekļuvis apburtā aplī! :D labi zvanu 101 - šoreiz par to ka šādu info viņi nesniedz tiku tālāk, izstāstīju ka man ir nr atr tādu sākumu, lai iedod beigas, viņi gan iedeva nr kur mainījās pēdējie 4 cipari, bet teica, ka būs, nemu zvanu uz šo nr, spiežu ciparus lai kāds man atbildētu līdz nonāku līdz pēdējai fāzei otrā galā dzirdu sakam ka darba laiks ir līdz 16:00 lieki teikt ka zvanīju 16:17 :D rezumē man ir tel  kur iespējams beidzot tikšu pie sava soda kvīts nr, lai varu nomaksāt sodu!

neteikšu ka ir viegli būt kaut kur kur Tev viss ir jauns un kur Tu nezinu ne kārtību ne secību bet ir toties nenormāli liela vēlme to visu izprast un saprast un iegūt jaunu pieredzi, lai cik grūti nebūtu man ir jautri. ceru, ka jums tika kāds hurora pilns teikums un pasmaidījāt par manām nedienām! jo tas ir cirks! :D

otrdiena, 2013. gada 17. decembris

atslēgas vārds -

laikam jau jāraksta blogs, tad kad ir mūza un pēc iespējas ātrāk pēc notikumiem, jo ar katru dienu notiek ar vien jaunas lietas, kas pārklāj iepriekšējās un viss lēnām gaist! :(

       virsrakstam pietrūkst viens vārds, neatceros kāds varbū rakstot atcerēšos! šo rakstu man palūdza uzrakstīt vai arī pareizāk sakot vakar dabūju pārmetumus, ka vēl nav uzrakstīts, bet labāk vēlāk nekā nekad! ;) tāpēc lūdzu, un ceru, ka ar ūdeni viss ir kārtībā!
    ar ko lai iesāk, laikam ar to ka pirmais iespaids šoreiz vairāk vai mazāk man bija tikai viens vārds ''caca'' tātad respektīvi šoreiz rakstu par meiteni! - tātad pirmais iepaids, savācu un vedu, esmu kārtējo reizi pārāk atklāts, kas mani kārtējo atspēlējās atpakaļ, jāmācās sava mutīte pieturēt reizēm, bet varbūt, kāda jēga ja neesi patiess?! ok bet ne par to šoreiz! pirmais vakars un pēc divām stundām esmu jau bērnu nodaļā (un nē ziepes neesmu savārijis) meklējam dāvanas divām mazām meitenēm! mazliet sarunas vairāk smieklu un tāds interesants vakars, un jāatzīst vienā vakarā dzirdēt vardus ''Tu man patīc'' ir patīkami bet dzirdēt tos divas reizes vēl patīkamāk! :D labi tas atkal pašapziņas celšanai, esmu jau pārāk labās domās par sevi un visu ko es daru, jo kad es ko daru es zinu ko es daru, un es zinu, ka izdarīšu labi! jāatzīstas arī man, sen nebiju saticis cilvēku ar ko būtu tik viegli runāt un būt, darīt jebko un neparko nedomāt (katrā ziņā plusiņš Tev) bija arī tēma par blogu rakstīšanu, man uzdeva jautājumu, ko vajadzētu rakstīt lai mēs(driveri) lasītu blogu es teicu, ka es viņu nelasu! es apskatos bet nelasu, es nezinu kā ir ar jums??? cik tālu jūs tiekat? bet es atbildēju, ka es nerakstu publikai! es rakstu konkrētam cilvēkam, katrā reizē tas cilvēks var būt kāds cits, bet kas šo blogu izlasa tas saprot, kam es rakstu, vai arī kuram kurš teikums domāts! man ar šo blogu nav mērķis piesaistīt auditoriju! :) bet nu jau jūs atkal ko uzzinājāt par mani - protams tikai tas, kas cītīgi lasa šīs muļķības! :P
       bet nu atpakaļ, katrā ziņā divi vakari lika man mazliet apdomāties un kārtējo reizi ko saprast savā dzīvē! ''ES ESMU MUĻĶIS'' bet varbū tiešī tāpēc man patīk dzīvot! esmu muļķīs ko esmu pārāk atklāts un godīgs, es neizmantoju iespējas kuras pats radu! bet par to visu citreiz!

tagad smaidam un baudam ziemīšu noskaņu!


trešdiena, 2013. gada 11. decembris

par vārdiem jāatbild

virsraksts, tāds jocīgs, tāds pats kā es! :D īsti vēļ nezinu, kā es to visu uzrakstīšu un ko es vispār uzrakstīšu, taču laiku 5:31 es teicu, ka pieminēšu, tad to arī izdaru! :) reizēm nākas aizdomāties cik daudz cilvēkam nepieciešams lai viņš būtu laimīgs, ok jā šoreiz ir par mani, domāju cik daudz man vajag?! kāpēc mēs vairs nespējam priecāties, kā mazi bērni,


par katru sīkumu? kāpēc mums vajag kaut ko ko galu galā šā vai tā izmetam, aizmirstam pusmūžu tiecamies pēc kaut kā un galu galā izradās, ka tas nav tas kas rada mūs laimīgus, kādreiz man kāds cilvēks teica, vai arī lasīju, ka ''ne jau sasniegtais mērķis mūs dara laimīgus, bet gan ceļš uz to'' bieži nākas padomāt, kāpēc bet man šķiet, ka mazliet atšķiros no lieluma vairums sabiedrības, kāpēc es savu dzīvi neuztveru tik nopietni vai neiespringstu par lietām, par ko tiešam nevajag iespringt, arī pēdējā laikā nu jau kopš jūlija es strādāju diezgan daudz, mēnesi pluss mīnus 300h darba diena 12h un es atnāku mājās un ko es dzirdu no kolēģiem? ''kāpēc Tu smaidi?'' ja godīgi es nezinu atbildu, var jau būt ka tam ir kāds medicīnisks apstāklis, bet līdz tam es vienkārši mēģinu priecāties un ķert dzīves sīkumiņus, kas padara mums to pasauli skaistu! jap bet ne jau īsti par to! tad vēl domāju, kāpēc mēs pieaugušie esam tik sasodīti nepatiesi? nespējam viens otram pateikt ko domājam? iedomājies, to patieso bērnu, kurš vēljoprojām savos 9gados raksta vēstuli vecītim un neko pat īsti viņam nepajautā, bet fakts ka raksta un raksta to tik patiesi, ka tajā brīdī, kad Tu to redzi, tas ir tik sasodīti pasakaini un neaprakstāmi, protams, piekrītu viss atkarīgs no ģimenes un audzināšanas, bet tas dabiskais patiesums un atklātība, bļāviens to nevar ne ar ko salīdzināt! Tu ej pa ielu, blakus Tev iet vienkārši jaukākais cilvēks un pretī nāk mamma ar diviem bērniem (meitenītes) un viena saka ''šī ir mana laimīgākā diena'' bļāviens sīkumiņš, bet tā sajūta tur iekšā viss nodreb, Tu padomā pie sevis ''mana arī, un tā katru reizi viņu satiekot'' vai arī, kad Tu vienkārši kā muļķis klausies 30min kā cilvēciņs aizmidzis otrā klausules galā :) un pēc kāda laika tā vairs nav tikai skaņa, bet nu jau Tu to redzi, kā viņš čuč! Bļāviens tajā brīdī Tev vairāk neko nevajag ne no šīs pasaules, nekas nav vērtīgāks par to sajūtu, kas bliež iekšpusē par Tevi :)) nezinu, varbūt esmu vēl pārāk jauns, dumjš vai vēl nezin kāds, bet man patīk priecāties par mazām lietām, protams ar katru brīdi mēs šīs mazās lietas neapzinātu bet aizstājam ar ko lielāku, un lielāku, līdz pazaudējam vispār jēgu un līdz ar to arī laimes sajūtu!















bet kas attiecas uz virsrakstu, tad jā!! par vārdiem ir jāatbild pat par tiem kurus neizsakam skaļi bet paturam pie sevis! ''acis nemelo, kaut lūpas saka ko citu'' un reizēm pat nevajag neko pateikt, lai saprastu, ko otrs cilvēks domā!

piektdiena, 2013. gada 6. decembris

mazliet aizķēra

sveiki, sveiki, sveiki! kas vēl nav sapratis, kas šeit notiek tad īsumā varu pateikt, ka rakstu visu kas man uz sirds un attiecīgā brīdī, par cik tikko runāju ar labu draugu (sportistu, kurš ir arī izlasē) kādā nav nozīmes tad šis raksts būs par mūsu jauko federāciju - kādu, tas cits stāsts šoreiz vairāk par prasībām pret sportistu.
                 bet pirms tam esmu mazliet sakartojies savu galvu nezinu, vai domas par kaut ko to ir sakartojusas mani, vai kas cits, bet peksņi no kaut kurienes radusies mūza, laikam jau ka atsakies no tā kas Tev nav nepieciešams ir vieglāk dzīvot! un ticiet vai nē, bet esmu sācis mazliet trenēties, šoreiz vairāk vai mazāk uz grīdas ar paklājiņu, bet pavisam, pavisam drīz šķiet būšu arī gatavs doties laukā un sākt kustību, vismaz psihaloģiski! jo celis no vingrojumiem sāp labi, bet tas šķiet arī ir uz labu, kā nekā kārtībāi jābūt! un vasara jau sāk iekrāsoties kārtīgā sportiskā noskaņojuma un jautra laika pavadīšanas krāsās! paldies cilvēkiem, kas vēl uzklausa mani un ieklausās, un parakstās uz manām neprātībām! starpcitu izskatās, ka dzimšanas dienu pavadīšu Lv, bet jāsaka godīgi mežā, iespējams pat divos, jo pieredze ar karti būš jāapgūst 3 dienās 5 treniņ sacensībās!
                Labi bet nu atpakaļ pie tēmas, par ko gribēju vispār rakstīt, - par cik sevi par sportistu nevaru nosaukt un nekad neesmu saucis, jo vairāk par kaut kādu muļķošanos to nenosauksi, lai kādas arī kādreiz nebūtu bijušas vēlmes, veselība un traumas dara savu, ok neprofisionalitāte dara savu bet galvenais lai tas ko tu dari, sagādā sev prieku! un ja vēl padodas, tad vispār eleganti! man ir ja godīgi vairāki draugi, kas saistīti ar izlasi, kādā no sporta veidiem, un kuri sevi gandrīz var nosaukt par sportistiem, protams ne profesionāļiem, jo sports nav viņu maizes darbs, taču viņi ar to nodarbojas ļoti daudz. tikko beidzu sarunu ar vienu no vieņiem, man jautājums bija ko saka federācija?! viņa atbilde ''oi, kāda jēga tev no nometnēm, ja skrien pa 100 vietu tagad'' - mazs ieskicējums, viņš ir puika, kurš ar savu darbu ticis izlasē, Latvijā noteikti ir starp top5 bet gadi viņam ir maz, un vēl nav izaudzis, visi skatās tikai uz to ko viņš var attiecībā pret tiem vīriem kas šajā sportā ir ar pieredzi un gadiem un kuri ir nobrieduši neviens neskatās, kādi ir viņa rezultāti salīdzinājumā ar šiem čaļiem kad viņiem bija viņa vecums! man mazliet uzvelk federācijas attieksme pret cilvēku (sportistu) ka no viņa gaida visu uzreiz, ir taču jānosprauž mērķi un jāsaprot ko no kura var gaidīt attiecīgā situācijā, protams piekritīšu ir talanti, kas var jebko jebkur, bet mums latvijā tādu noteikti nav ar mūsu sistēmu, vai pareizāk sakot bez jebkādas sistēmas! vienīgais ko mēs visi gribas ir rezultāti, bet mēs neredzam to darbu kas tiek ieguldīts, to mērķi uz ko iet sportists, dažam merķis ir noskriet vienus mačus un beigt kā stāram neieguldot sevī darbu ilgtermiņa un neattīstoties, bet dažs sev nospraudis mērķi būt labam pēc konkrēta laika posma, kad tas vissvairāk būs nepieciešams un mazajos mačos nebūt stāram, lai no tevis to nesāk prasīt katru reizi, un līdz ar to iznīcināt talantu jau pašā sākumā! jo šim talantam jau ir jāaug ne tikai fiziskim, bet arī garīgi un psiholoģiski, jo lai vāi ko kurš teiktu, es šā vai tā saku, ka vairāk kā 70% ir galvā, lai ko Tu arī darītu! nu tā mazais aizkaitinajums ir izlikts uz papīra, šajā gadījumā monitorā! un šis teksts vairāk domāts un attiecas uz gados jauniem puikām/meitenēm (sportistiem)
                  bet nu laiks pienācis manam treniņam mazliet jāpārvar slinkums un guļus uz paklājiņa! :P aizej un izskusties arī Tu, sajūta PĒC TAM noteikti būs vienkāršī fantastiska, procesa laikā tā tas varētu nebūt, bet ja noķer procesa laikā, tad jau esi level up par pārējiem! ;) ja ej uz mērķi, tad ej līdz galam, lai cik man būtu sūdīgs raksturs, ar visām tām izrietošām sekām padoties es negrasos nekad, lai ko tas maksātu! ;)
                  kārtējais skircelējums gatavs, kādam cerams noderēs cerams kādam būs motivācija vismaz vienu reizi kaut ko padarīt, vai tikai aizdomāties ka varbū vajadzētu, vai arī saprast pretējo, ka nu ir laiks mest mieru! un varbūt jādara tas kas sagādā prieku! ;) bet galvenais - nostādi sevi kā nr1 un nekad nenoliec sevi, vakar saņēmu ne foršu atbildi par mācībām, ceru, ka vairāk tā nebūs :P un pasmaidi :)

pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

dažas dienas

nav pagājis īpaši daudz laika, kopš pēdējā sauksim viņu tā skricelējumu, kur dabūju komplimentu, vienu gan tikai, bet dabūju, ka man tā neko sanāk rakstīt, teicu, gan, ka daudz pie tā vēl jāstrādā, un jābeidz mētāties no domas uz domu un jāuzraksta viens sakarīgs raksts, nevis tik daudz sīkas domas vienā teikumā, ka neviens tāpat neko nesaprot, protams pie labiem vārdiem dabūju klāt, ka ''šaubos, vai kādam tas interesē'' un man aizrāfīja ka neesmu vienu cilvēku pieminējis, bet uz mani jau nevar apvainoties (ilgi) bet par pirmo, tad jāsaka godīgi katru rakstu regulāri izlasa pāris desmit cilvēciņu, kādam kāda interese ir, bet ne jau aiz intereses es rakstu, bet aiz mūzas un vienkārši tāpat kādam kaut ko pateikt! ;)
          tas laikam bija ievads! :D kāds sanāca nezinu, spriediet paši! - Jā! kāpēc es šodien rakstu, pēdējā laikā kaut kas īsti nav kārtībā, protams šoreiz ne par skriešanu, kaut gan arī tā drīz būš jāpiemin, jo kāds ir pieteicies uz iespējams lielākām orientēšanās stafetēm
skatit laikam var sākt ar 1:10 bet īsumā komandā neatceros 10 vai 7 laikam 7cilvēki un komandas parasti ir ~2000 un visus reizē palaiž mežā, bet jā ne par to, šogad esmu pieteicies, nekas neatliks kā sākt trenēties, ja ar skriešanu problēmas domāju, ka nebūs, tad problēmas būs ar kartes lasišanu, jo nebūšu to darījis vairāk vai mazāk kā divus gadus! :(  bet jau par sportu tēmu sāku, par negatīvi, kopš esmu atpakaļ Londonā nenotiek gandrīz nekas pozitīvs, un nesaprotu, kas tam ir par iemeslu, pārstrāde? nogurums? karma? skaudība? par pārstrādi, nevarētu sūdzēties, jo tā nejūties, kā arī noguries? karma? - itkā sliktu nevienam neko neesmu izdarījis! par skaudību gan varētu padomāt, ka kādam kas nepatīk manā pārāk vieglprātīgā dzīvē, kā man teica ''Tu pārāk daudz spēlējies'' iespējams šie vārdi ir taisnība, bet iespējams ..... nezinu ar ko sākās bet izšāva man mašīnai ''air bag'' protams ne bez manas palīdzības, bet nekas nopietns tas nebija, vismaz ne lai izšautos air bags! mana mašīna nu jau otrā nedēļā ir remontā! (ilgākais laiks papīri, ne roments) esmu palicis bez sev tik mīļā auto, kurš man vairāk vai mazāk ir kopš esmu Londonā, bet tā jau tikai mašīna, vakar vakarā kolēģim gadījāš čē pē katrā ziņā kaut kas nav! ne jau tikai ar mani, bet vispār, kaut kas kaut kur notiek ne tā kā tam būtu jānotiek! bet pietiek ar negatīvo
                  šo dienas, vai arī vispār kopš atbraucu uz londonu pēc atvaļinājuma pozitīvākais, kas varēja notikt notika šodien kāds cilvēks šodien pasmaidīja un tā sajūta, kad Tu ar mazu nieciņu spēj likt kādam pasmaidīt, ir tik sasodīti patīkama, ka vairāk tajā brīdī nekas nešķiet svarīgāks par to, lai otram cilvēkam būtu labi! un tā ir lielākā vērtība - vismaz pēc manām domām!
                   bet nu atpakaļ pie darba, ceru, un zinu, ka tā jābūt šomēnēs man būs ļoti daudz darba dienas, bet gan jau paspēšu sarūpēt vēl kādam, kādu pārsteigumu - tas noteikti ir to vērts! tāpēc atkārtošos līdz jums apnikšu - pasmaidam - tas ir to vērts! :))

pārāk pozitīvs - PALDIES - tas nebūs labi, kādam būs jāraud! (tā man omīte bērnībā teica) tagad smagākais, prasās pēc dziesmas, bet tik daudz pa galvu jaucas, ka nespēju izvēlēties - piekāst, lai iet šītā (vārdi ir klausāmi)